Vispārējā izglītība Marokā

Obligātā pamatizglītība tika ieviesta 1960. gadā pēc tam, kad 1956. gadā Maroka atguva neatkarību. Obligāto izglītību apgūst no 7 gadu vecuma līdz 14 gadu vecumam. Pēc šīs reformas skolās pieteikto bērnu skaits pieauga līdz aptuveni 85%. Analfabētisma līmenis 2000. gadā bija aptuveni 51.1%. Tādējādi, lai to mazinātu, tika veikti apjomīgi pasākumi un izglītības sistēmas stiprināšanas nolūkā atvērti tūkstošiem mācību centru. Marokas izglītības attīstība nogājusi garu ceļu, un 2006. gadā UNESCO piešķīra Marokai UNESCO 2006. gada Rakstītprasmes balvu.

Marokā skolēni vispirms 9 gadus apgūst pamatizglītību, bet pēc tam 3 gadus – vidējo izglītību. Ir divu veidu skolas – privātās un valsts skolas. Pirmsskolas izglītība bērniem vecumā no 4 līdz 6 gadiem pieejama tikai pilsētu rajonos, un vairākums šo skolu ir privātas. Pēc 9 gadiem, kuros tiek apgūta pamatizglītība, skolēni sāk apgūt vispārējo vidējo izglītību, kur viņiem tiek piedāvāti varianti – rakstītprasme un lasīšana (humanitārais novirziens), dabaszinātnes vai matemātika. Pēc vidusskolas pabeigšanas skolēni iegūst bakalaura sertifikātu (aizgūts no Francijas izglītības sistēmas), vai arī tie var kā alternatīvu izvēlēties tehnisku novirzienu un šajā gadījumā iegūt bakalaura sertifikātu ar tehnisku specializāciju.

Mācības skolās pārsvarā notiek arābu valodā. Tomēr tehnisko kursu apgūšanā vai vidējās izglītības līmenī mācībās izmanto arī franču valodu. Franču valodu parasti sāk mācīt 3. klasē. Skolēniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem izglītība ir bez maksas.[1]

Koledžas izglītība Marokā

Lai gan pamatizglītība ir obligāta, skolu nebeidz samērā liels skolēnu procents. Vidējo izglītību tālāk apgūst nedaudz vairāk par 50% skolēnu. Marokas koledžas piedāvā apgūt dažādus priekšmetus, un tās plaši pazīstamas ar augstiem izglītības standartiem un lielisku infrastruktūru.

Koledžas izglītība kopumā organizēta šādos virzienos – valodas, māksla, eksperimentālās zinātnes un matemātika. Daudzas koledžas Marokā piedāvā arī arodizglītību un 2 gadu profesionālās izglītības kursus. Tehniskā izglītība ietver tādus priekšmetus, kā mašīnbūve, elektrotehnika, civilā būvniecība, ķīmiskās tehnoloģijas, ekonomika un lauksaimniecība. Studenti, kas dzīvē izvēlējušies tehnisko ceļu, pirmo gadu apgūst vienotu mācību programmu, bet pēc tam turpina mācības izvēlētajā specialitātē. 

Marokas koledžās mācības galvenokārt notiek arābu un franču valodās (tehniskie priekšmeti parasti tiek pasniegti franču valodā). Dažas iestādes kā mācību valodu lieto arī angļu valodu. Arī koledžas ir vai nu privātas, vai valsts koledžas. Koledžas izglītību parasti apgūst trīs gadus, specializējoties kādā noteiktā jomā. Pēc koledžas beigšanas studenti var pievienoties darba tirgum, vai arī turpināt mācības un iegūt augstāko izglītību dažādās Marokas augstskolās.[2]

Augstākā izglītība Marokā

Augstāko izglītību nodrošina universitātes, tehniskās skolas (Grandes Ecoles), institūti, skolotāju apmācības skolas un centri, kas atrodas Augstākās izglītības ministrijas pārziņā. Tipiska apmācību iezīme ir tā, ka līdztekus tradicionālajai augstākās izglītības sistēmai pastāv augstākās izglītības iestādes, kas nodrošina augsta līmeņa specializētas apmācības zinātnes, tehnoloģijas, tiesību, ekonomikas, administrācijas un sociālo zinātņu jomās, kā arī skolotāju apmācību, ko tiešā veidā kontrolē ministriju departamenti. Pastāv arī 8 tehniskās skolas (Grandes Ecoles). Par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar universitātes dzīvi, lēmumus pieņem universitātes padomes. Universitātes ir valsts iestādes ar autonomu budžetu. Augstākās izglītības centrā, nodrošinot akadēmisko izcilību, Marokā ir universitātes, un parasti tās piedāvā apgūt dažādus priekšmetus, piemēram, mākslu, zinātni, komerczinības. Valstī ir 17 universitātes (no tām 2 – privātas) un 320 augstākās izglītības iestāžu. Arī dažas privātas organizācijas piedāvā augstāko izglītību.

Lai iestātos augstākās izglītības iestādē, studentiem pieejamas divu veidu uzņemšanas procedūras. Atšķirība ir starp neierobežotas pieejamības iestādēm, t.i., universitātēm, kur studentus var uzņemt, pamatojoties uz to bakalaura sertifikātu rezultātiem (sertifikāts, ko piešķir par veiksmīgu augstākā līmeņa vidējās izglītības iestādes beigšanu), un regulētas pieejamības iestādēm, t.i., specializētajām Grand Ecoles. Pretēji Grand Ecoles, kurās uzņemšana ir ierobežota un parasti ir konkurss, pamatojoties uz eksāmenu rezultātiem, universitātes un to fakultātes ir brīvi pieejamas. Kursiem līdz pat bakalaura līmeņa grāda iegūšanai abiturientiem netiek rīkota atlases procedūra. Valsts augstākā izglītība Marokā ir pilnībā bezmaksas. Valsts budžets nodrošina iestāžu investīciju budžetu, kā arī to administratīvo budžetu.

Galvenā mācību valoda Marokas universitātēs ir franču valoda, daži kursi notiek arī arābu un pat angļu valodā. Marokā ir arī atsevišķas iestādes, kurās mācību pamatvaloda ir angļu valoda. Augstāko izglītību Marokas universitātēs vēlas apgūt ne tikai studenti no Marokas, bet arī studenti no citām valstīm (citu Ziemeļāfrikas valstu, Rietumeiropas studenti), jo šīs universitātes nodrošina augstas kvalitātes augstāko izglītību.

Cilvēkresursi augstākajā izglītībā:

• 419 100 augstākās izglītības studenti: 1400 studenti uz 100 000 iedzīvotājiem.
• 293 700 studenti augstākās izglītības universitātēs.
• 19 300 studenti augstākā līmeņa vadītāju apmācībās (ārpus universitātēm).
• 30 600 studenti privātās augstākās izglītības iestādēs.
• 35 000 pēcdiploma studiju studenti, no kuriem 50% studē doktorantūrā: 9% no visiem studentiem, kas apgūst augstāko izglītību.
• 12 500 mācībspēki–pētnieki: 80% universitāšu augstākās izglītības programmās, bet 10% – augsta līmeņa speciālistu apmācībā.
• 4 230 pasniedzēji privātās augstākās izglītības iestādēs, no kuriem 500 pastāvīgie mācībspēki.
• 13 500 administratīvais personāls.[3]

* Dati parāda stāvokli 2010./2011. mācību gadā.

Marokas slavenākās universitātes ir Muhameda V Universitātē Rabātā, Al-Karaouine universitāte – universitāte, kas atrodas Marokas pilsētā Fēsā un kuru UNESCO oficiāli atzinusi par pasaules vecāko universitāti. Tā dibināta 1947. gadā uz mošejas skolas pamatiem, kas it kā savukārt dibināta 859. gadā. Tā joprojām ir viens no vadošajiem reģiona izglītības un garīgajiem centriem. Trešā pazīstamākā universitāte ir Al-Akhawayan universitāte Ifrānā (privāta universitāte, kurā mācības notiek angļu valodā, bet mācību programmas pamatā ir amerikāņu modelis.

2009. gadā Valsts izglītības ministrija uzsāka 3-gadu ārkārtas pasākumu programmu laika periodam no 2009. gada līdz 2012. gadam. Šīs programmas mērķis, kurai piešķirti ievērojami līdzekļi, bija uzlabot augstākās izglītības "izlaidi" (panākt absolventu skaita kāpumu), palielināt nodarbinātības iespējas, veicināt talantu un inovāciju attīstību zinātnisko un tehnisko pētījumu jomā, gūt labumu no zinātnisko pētījumu rezultātiem, modernizēt un motivēt cilvēkresursus, izveidojot panāktā progresa kontroles un vērtēšanas praksi, sagatavot ģenerālplānu augstākās izglītības nodrošināšanā, palielināt universitāšu autonomiju un izveidot līgumu sistēmu, paredzot daudzgadu līgumu slēgšanu ar akadēmisko personālu.[4]

Daudzi studenti no Marokas arī studē ārzemēs, un šīs valsts studentu skaits, kuri studē ārvalstīs, ir vislielākais starp Āfrikas valstīm – 42 800 starptautiskie studenti (11.3%)[5]. Iemesls ir samērā pārmērīgi lielais pieprasījums pēc augstākās izglītības, nevis kvalitāte kā tāda. Šādu studentu tipiskās mērķa augstskolas ir Francijas universitātes. Saskaņā ar The Economist: “Vairāk nekā puse no 2.4 miljardiem iebraucēju 2050. gadā būs no Āfrikas valstīm. Indijas iebraucēju skaits pieaugs līdz 1.6 miljardiem un līdz 2028. gadam pārsniegs iebraucēju skaitu no Ķīnas.” Tas nepārprotami liecina par lielu potenciālu augstākās izglītības eksportam no citām pasaules valstīm uz Maroku.

Pētniecība un attīstība

Institucionālā ziņā Marokas zinātniski pētnieciskajā sistēmā ietilpst seši pētniecības institūti. 982 akreditētas pētniecības vienības un 49 pēcdiploma studiju centri. Maroka velta 0.7% tās budžeta zinātnei un pētniecībai, lielāko daļu tērējot eksaktajām zinātnēm. No visām pēcdiploma studiju disertācijām 27% sagatavo zinātnes, tehnoloģiju un inženierijas jomā. Vairāk nekā 75% patentu Marokā pieder rūpniecības pilsētām: Kasablanka – Rabāta – Kenitra.

Valsts prioritātes pētniecībā un attīstībā:

• Lauksaimniecība smagos apstākļos
• Dzīves kvalitātes uzlabošana
• Zināšanas par dabas resursiem, to uzglabāšana un vērtības vairošana
• Vide un ilgtspējīga attīstība
• Biotehnoloģija
• Riska pārvaldība
• Inovācijas un uzņēmumu konkurētspēja
• Kultūras un sociālekonomiskā attīstība