Augstskolu reitingu pirmsākumi rodami 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā, kad tika aktīvi rosināta diskusija par to, vai augstu sniegumu nodrošina vide vai arī iedzimtība. 1910.gadā James McKeen Cattell publicēja sarakstu ar tā laika labākajiem ASV zinātniekiem, kā arī augstskolām, kurās viņi bija izglītojušies un darbojās kā mācībspēki, sarindojot augstskolas pēc relatīvā šo prominento zinātnieku skaita. Pirmais oficiālais valsts mēroga augstskolu reitings tika publicēts 1983.gadā ASV izdevumā „US News and World Report”, savukārt pēc divdesmit gadiem, 2003.gadā, Šanhajas Jiao Tong Universitāte publicēja pirmo pasaules augstskolu salīdzinājumu.

Kopš 2003.gada augstskolu salīdzinājumu nozīme ir tikai augusi. Pēdējos četros gados vispārējo interesi visbūtiskāk ir sekmējusi tieši finanšu krīze, apliecinot, ka augstskolu reitingi dod iespēju lēmumu pieņēmējiem izvērtēt, kuras augstskolas un ar kādiem līdzekļiem ir guvušas vislielākos panākumus, savukārt studentiem – ka izvēlētā augstskola atrodas starp pasaulē labākajām, nodrošinot potenciāli lielākas izredzes savas profesionālās karjeras veidošanā.

Kaut arī augstskolu reitingi tiek veidoti un publicēti jau gadiem un to popularitāte ir tikai augusi, ieinteresēto pušu vērtējums par tiem vienmēr ir bijis pretrunīgs, vairākkārtīgi apliecinot, ka reitingu veidošana rada neveselīgu konkurenci. Lielākā daļa augstskolu reitingu īpaši uzsver pētniecības nozīmi, turklāt fokusējot to tieši uz medicīnu un dabaszinībām un pievēršot nepietiekamu vērību citām, ne mazāk nozīmīgām studiju programmām. Tomēr jāatzīmē, ka pētniecība nebūt nav vienīgā augstāko izglītības iestāžu misija, un daudzus studentus (it īpaši bakalaura studiju programmu līmeņa studentus) augstskolu pētniecības kvalitāte tieši neiespaido. Augstākās izglītības iestāžu sarindošana pēc to „labuma” nenovēršami liek augstskolām pievērst pastiprinātu uzmanību konkrētu kritēriju izpildei, kā arī rada vēlmi „uzspodrināt” iesniedzamos rādītājus, tādējādi liekot apšaubīt augstskolu reitingu caurskatāmību. Kā precedents atzīmējams fakts, ka ar mērķi uzlabot savas pozīcijas augstskolu sasniegumu tabulās, 2012.gadā trīs ASV augstskolas (George Washington University, Claremont McKenna College, Emory University) bija apzināti sniegušas neprecīzus datus.

Š.g. 30.-31. janvārī Īrijas prezidentūras organizētajā konferencē „Reitingi un kvalitātes rādītāji Eiropas augstākās izglītības telpā” Dublinā tika oficiāli paziņota jauna, interaktīva un daudz-dimensionāla augstskolu salīdzināšanas rīka U-Multirank projekta īstenošana. U-Multirank ietvaros augstskolas tiks vērtētas pēc 5 kritērijiem – zinātniskā darbība, mācīšana un mācīšanās, studējošie, starptautiskā orientācija, zināšanu pārnese un reģionālā darbība. Nozīmīgi, ka U-Multirank mērķis nav sarindot augstskolas vēl vienā rangu tabulā, bet gan nodrošināt daudzdimensionālu pieeju augstskolu darbību raksturojošai informācijai. Tomēr jāatzīmē, ka U-Multirank izstrādes process nav iesācies bez izaicinājumiem. Š.g. februāra sākumā augstskolu apvienība „Eiropas pētniecības augstskolu līga” (League of European Research Universities), kurā ietilpst 21 vadoša universitāte, t.sk. Kembridžas Universitāte, Ženēvas Universitāte, Oksfordas Universitāte u.c., paziņoja ka nevēlēšanos piedalīties U-Multirank veidošanā, kā vienu no iemeslu minot šaubas par drošu un objektīvu U-Multirank indikatoriem izmantojamo datu pieejamību.

Kamēr vēl nav pieejami pirmie U-Multirank projekta rezultāti, kas gaidāmi 2014.gada sākumā, lēmumu pieņēmējiem un citiem interesentiem atliek paļauties uz esošajiem pasaules augstskolu reitingiem. Kā piemērs var kalpot the Times Higher Education 400 pasaules labāko augstskolu reitingā iekļauto Eiropas augstskolu sadalījums pa valstīm, kas ir apskatāms šajā infogrammā.