Kā norādīts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā „E-prasmju pieprasījuma un piedāvājuma novērtējums Eiropā”, būtisku plaisu IKT nozares darba tirgū varētu izraisīt laika bedre, proti, laiks, kas nepieciešams atbilstoši kvalificētu jauno profesionāļu sagatavošanai. Nozarē strauji pieaugs cilvēkresursu trūkums un būs vērojama nepieciešamo prasmju neatbilstības. Neapšaubāmi, kopējā situācija gan darba tirgū, gan nozarē ir atkarīga no ekonomiskās situācijas un labklājības valstī, tomēr pastāv arī neatkarīgi, ar tehnoloģiju inovācijām saistīti procesi. Aizvien biežāk IKT profesionāļu pakalpojumi tiek meklēti ārvalstīs un nereti atrast darbinieku ar konkrētām prasmēm ir liels izaicinājums. Kopējā Eiropas statistika norāda uz to, ka vairāk nekā puse cilvēku, kuriem ir ar IKT saistīta izglītība, strādā ārpus šīs nozares. Paradoksāli, bet citi dati liecina, ka IKT nozarē ir palielinājies to cilvēku skaits, kuriem nav atbilstošas izglītības, darbadevējiem pat neliedzot viņiem ieņemt ar IKT kompetencēm saistītus amatus.

Nākotnes prognozēšana gandrīz vienmēr sevī ietver spekulācijas un pieņēmumus, kurus ir grūti pamatot, it īpaši ņemot vērā ekonomisko lejupslīdi visā ES, tomēr ņemot vērā aktualitāti, EK ir veikusi padziļinātu IKT nozares izpēti, izstrādājot Eiropas e-prasmju monitoru, kura ietvaros prognozē vairākus IKT nākotnes attīstības scenārijus:

1. Atgriešanās pirmskrīzes stāvoklī. Mērenas attīstības scenārijs, kurš paredz, ka IKT inovācijas Eiropā progresēs nevienmērīgi un izkliedēti, līdz ar to 2015.gadā būs vērojama nebūtiska darbavietu plaisa (aptuveni 384 000 jeb 8% no visa nozares darbaspēka).
2. Ieguldījums nākotnē. Šis scenārijs paredz lielu pieprasījuma pieaugumu tuvojoties 2015.gadam, notiekot mērķtiecīgām un plānveidīgām investīcijām e-vides attīstībā un interneta risinājumos. Tā rezultātā būs vērojama  vidēji liela darbavietu plaisa 2015.gadā (aptuveni 580 000 jeb 11% no visa nozares darbaspēka).
3. Paātrinātā tipa ekonomika. Pateicoties apļveida ekonomiskās produktivitātes izaugsmei, kuru sekmēs uz IKT bāzētas inovācijas, uz zināšanām balstītā ekonomika Eiropā strauji progresēs. Karjeras iespējas IKT nozarē kļūs aizvien pievilcīgākas, savukārt pieprasījums pēc e-prasmēm būs izteikti augsts. Izrietoši ir paredzama aptuveni 669 000 darbavietu plaisa 2015.gadā, kas norāda aptuveni uz 13% lielu īpatsvaru no visa nozares darbaspēka.

Paralēli šiem trīs scenārijiem ir pieļaujama vispārēja stagnācija IKT nozarē vai arī veco laiku tradīciju atjaunošanās, ko izraisītu Eiropas ekonomiskā lejupslīde. Galvenokārt gan valsts, gan privātā sektora investīciju trūkums un ar eksportu saistīta uzņēmumu politika radītu minimālo darbavietu plaisu aptuveni 1,7% apmērā no visa nozares darbaspēka.

Jaunākā informācija liecina par vēl lielākas plaisas varbūtību 2015.gadā (aptuveni 900 000). Š.g. 5. martā Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu (Jose Manuel Barroso) nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, kurā aicināja Eiropas IT uzņēmumus, valsts pārvaldes iestādes, kā arī izglītības un apmācības nozares pārstāvjus pievienoties digitālo darbavietu nodrošināšanas koalīcijai Eiropā.

Pēc Eiropas profesionālās informātikas sabiedrības padomes (CEPIS) pētījuma datiem, Latvijas IKT speciālisti, salīdzinājumā ar visu Eiropas dalībvalstu vidējiem rādītājiem, ir uzrādījuši tikai nedaudz  zemākus rezultātus. Skatoties uz atsevišķiem rādītājiem atzīstams, ka Latvijā ir otrais zemākais rādītājs visā Eiropā attiecībā uz IKT profesionāļiem, kuri ir sasnieguši 50 un vairāk gadu vecumu, kas norāda uz gados jaunu cilvēku iekļaušanos darba tirgū. Papildus tam, Latvijā ir augsts akadēmisko grādu ieguvušo IKT profesionāļu īpatsvars. Statistika uzrāda, ka vairums Latvijas IKT profesionāļu strādā nelielos uzņēmumos, kuri ir attiecināmi uz nozares pasūtītāju – pusi, kura pieprasa gados jaunus IKT speciālistus (60% no visiem respondentiem). Savukārt Eiropas rādītāji liecina par piegādātāja puses pārsvaru (puse, kura rīko un vada apmācības jaunajiem speciālistiem, sagatavojot tos darba tirgum).

Latvijā European Get Online Week 2013 ietvaros, š.g. 18.-24. martā norisināsies 4. Eiropas e-prasmju nedēļa, kuru rīko Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Šī pasākuma mērķis ir informēt plašāku sabiedrību par e-prasmju apgūšanas un pielietošanas, e-pakalpojumu un e-vides piedāvātajām iespējām. 2013.gada galvenās tēmas ir e-prasmju portfelis (jauniešu un uzņēmumu darbinieku IKT zināšanu pilnveide), digitālais piedzīvojums (aktivitātes senioriem) un mana digitālā vide (drošības aspekti interneta vidē, sociālie tīkli, eParaksts, eID kartes u.c.). Pērn e-prasmju nedēļā piedalījās vairāk nekā 36 tūkstoši dalībnieku, 200 sadarbības partneru un norisinājās 890 dažādi pasākumi visā Latvijā, kā rezultātā Latviju var uzskatīt par visaktīvāko e-prasmju nedēļas dalībnieci Eiropā.

Noslēgumā varam secināt, ka, lai paaugstinātu konkurētspēju un uzlabotu savu sniegumu, Latvijas IKT profesionāļiem būtu jāattīsta plānošanas, izstrādes, uzturēšanas, adaptēšanas, kā arī pārvaldības prasmes un kompetences atbilstoši dinamiskās un mainīgās vides prasībām mūsdienu ekonomikā.

UZZIŅAI (1): E-prasmju nedēļas oficiālā mājaslapa, kā arī visas nedēļas notikumu kalendārs.
UZZIŅAI (2): Dynamic University infogramma "Datorprasmes un IT darba tirgus", kas izstrādāta, izmantojot Eiropas Komisijas informatīvos materiālus un pētījumu rezultātus.