Arodu pieprasījuma un prestiža maiņa laikmetu griežos
Līdz ar sasniegumiem zinātnē, tehnoloģijās un vispārējā veselības aprūpē ir palielinājies ne tikai vidējais dzīves ilgums, bet arī darba tirgū strādājošo vecums. Ņemot vērā aizvien pieaugošo vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru sabiedrībā, aizvien nozīmīgāka loma ir veselības aprūpei ne tikai slimnīcās un aprūpes namos, bet arī mājās. Aktīvu un pārliecinošu vietu darba tirgū ir ieņēmušas sievietes. Salīdzinājumam, 20.gs. 20.-30.gados demokrātiskās iekārtas izveide ievērojami paplašināja Latvijas sieviešu iespējas - pieauga latviešu sieviešu izglītības līmenis, tomēr aizvien valdīja aizspriedumi. Piemēram, vispārējais sabiedrības viedoklis, kuru 1925.gadā bija apkopojis žurnāls „Zeltene”, liecināja, ka sievietes loma ir būt mātei (36%), rokdarbniecei (28%), sievietei (12%), sabiedriskās jomas darbiniecei (8%), strādniecei (4%) vai zemniecei (4%). Vairāk nekā 80 gadu laikā kopaina ir dramatiski mainījusies, Latvijā kopumā nodarbināto sieviešu skaitam pat nedaudz pārsniedzot strādājošo vīriešu skaitu (459,7 tūkstoši sieviešu / 442,6 tūkstoši vīriešu – 2012.gada CSP dati). Būtiski, ka mūsdienās sievietes Latvijā aizvien aktīvāk sevi pierāda uzņēmējdarbībā un, kā to apliecina 2006.gadā veiktā pētījuma „Sieviete uzņēmējdarbībā” rezultāti, iespēja būt neatkarīgai, uzturēt ģimeni un darīt sev tīkamu darbu tiek minēti kā būtiskākie motīvi, kas liek sievietei pieņemt lēmumu par sava uzņēmuma dibināšanu. Tāpat īpaši nozīmīga loma darba tirgus profila pārmaiņām ir bijusi dinamiskajai informācijas tehnoloģiju attīstībai visā pasaulē, kā rezultātā ir radies plašs jaunu profesiju un specialitāšu klāsts, vienlaikus skarot gandrīz ikviena sabiedrības locekļa ikdienu un sadzīvi.
Latvijas nacionālās politikas plānošanas konteksts
Valsts mērogā nodarbinātības pieprasījums nākotnē tiek definēts ar nacionālās politikas plānošanas instrumentu palīdzību, kas Latvijas gadījumā tiek noteikts hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā „Latvija 2030” un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam. Šajos dokumentos tiek paredzētas strukturālas izmaiņas tautsaimniecības resursu izvietojumā, prioritāri paredzot tās sekojošās jomās/nozarēs:
- preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai;
- uz eksportu vērstām nozarēm;
- lielākiem ieguldījumiem jaunajās tehnoloģijās, inovācijā un IKT;
- uzlabojumiem izglītības sistēmā un zinātnes atbalstam.
Tiek uzsvērts, ka šādas politikas realizācija stiprinās ekonomiskās izaugsmes potenciālu, paātrinot rūpniecības izaugsmi, sekmējot tautsaimniecības produktivitāti un līdz ar to nodrošinot stabilu izaugsmi gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.
Pieprasītāko profesiju prognoze
2012.gadā publiskotās Ekonomikas ministrijas (EM) prognozes liecina, ka tuvākajā desmitgadē aizvien straujāk pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem, jo īpaši inženierzinātņu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās. Tāpat tiek paredzēts, ka gandrīz divas trešdaļas no visa darbaspēka pieprasījuma palielinājuma līdz 2020.gadam noteiks 3 nozares – apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Ir paredzama eksporta pakalpojumu attīstība, kas sekmēs pieprasījumu pēc loģistikas speciālistiem un autovadītājiem. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, varētu pastiprināti attīstīties nekustamā īpašuma celtniecība, radot pieprasījumu pēc būvinženieriem un arhitektiem. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos un straujo medicīnas darbinieku skaita samazinājumu valstī, ir sagaidāms šīs profesijas pārstāvju, kā arī aprūpētāju pieprasījuma pieaugums. Gluži tāpat kā citviet pasaulē, īpaši būtiska loma mūsdienu ekonomikā ir IKT risinājumiem, tādēļ viena no visperspektīvākajām profesijām noteikti būs informācijas tehnoloģiju speciālists.
Lai izzinātu potenciāli pieprasītākās profesijas, Lielbritānijas nodarbinātības aģentūra ir īstenojusi pētījumu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā un Lielbritānijā, apkopojot arodus, kuros pieaugums pēc konkrētajiem speciālistiem nākamo piecu gadu laikā varētu būt visstraujākais.Šī pētījuma kopsavilkums, papildinot to ar Latvijā potenciāli pieprasītāko profesiju sarakstu, ir sniegts 1.attēlā zemāk. Tās ir grupētas atbilstoši tematiskajām jomām, iezīmējot jomas un/vai profesijas, kurās prognozētais pieprasījuma pieaugums minētajās četrās valstīs sakrīt.
1.attēls
Latvijas vidusskolēnu priekšstati un izvēle
Visas dinamiskās pārmaiņas globālajā telpā ir būtiski iespaidojušas arī Latvijas skolēnu priekšstatus un gaidas attiecībā uz savas turpmākās karjeras izvēli. Atbilstoši Labklājības ministrijas 2011.gada datiem, Latvijas vidusskolēnu karjeras plāni ir vairāk orientēti uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm, piemēram, sabiedrisko attiecību speciālista, advokāta vai žurnālista profesijas iegūšanu, tomēr, ja salīdzinām ar 1965.gadā apkopoto informāciju, vēl aizvien savas pārliecinošās pozīcijas saglabā ārsta un aviācijas pilota arods. Arī Ekonomikas ministrijas 2012.gada informatīvajā ziņojumā norādīts, ka vislielākais darbaspēka piedāvājums ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību izglītības tematiskajā grupā, kas ir tieši saistīts ar iepriekšējo gadu studentu izvēli. Tāpat norādīts, ka pēdējos gados lielākais darbaspēka piedāvājuma palielinājums ir tieši šajā izglītības tematiskajā grupā. Diemžēl jāsecina, ka jauno sabiedrības locekļu audzināšanā, izglītošanā un veidošanā tik nozīmīgas un respektējamas profesijas kā augstākās izglītības iestādes mācībspēks, zinātnieks un skolotājs vidusskolēnu vēlamāko profesiju sarakstā vairs nav atrodamas (skatīt Dynamic University infogrammu), kas neapšaubāmi ir saistīts gan ar vispārējiem sabiedrības priekšstatiem par šo profesiju prestižu, gan vispārējo novērtējumu. Šajā kontekstā vēlētos atsaukties uz Somiju, kurā pedagoga amats tiek īpaši atzīts un, piemēram, lai iestātos pedagoģijas augstskolā, pretendentiem tiek rīkota īpaša atlase vairākās kārtās, kuras rezultātā tikai paši labākie tiek aicināti uz pārrunām un no visiem pretendentiem tiek uzņemts tikai katrs desmitais.
Noslēgumā jācer, ka Latvijas nacionālajos politikas plānošanas dokumentos iezīmēto prioritāro jomu atbalsts, kā arī iecerētās augstākās izglītības nozares reformas, kuru mērķis ir sekmēt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, tādējādi nodrošinot profesionālajai dzīvei atbilstoši sagatavotu un darba tirgū pieprasītu savas jomas ekspertu sagatavošanu, kā arī pašu augstākās izglītības iestāžu iniciatīva, proaktivitāte un iesaiste darba tirgus un uzņēmēju pieprasīto kompetenču un prasmju izzināšanā, kā arī izglītības iestāžu un uzņēmēju savstarpējs dialogs un sadarbība, sekmēs Latvijas izaugsmi un veicinās tās starptautisko konkurētspēju.
